shareoffering.lv

Kā investēt ekonomikas nenoteiktības laikā: Praktiskas stratēģijas investoriem

8 decembris, 2025

Nenoteiktība – neizbēgama investīciju sastāvdaļa

Ekonomikas cikli vienmēr ir svārstīgi – brīžos, kad šķiet, ka viss virzās uz augšu, tirgus pēkšņi maina virzienu. Inflācija, procentu likmju kāpums, ģeopolitiskie konflikti vai pandēmijas – šie faktori regulāri maina finanšu vidi un rada izaicinājumus pat pieredzējušiem investoriem. Tomēr šāda nenoteiktība nav tikai drauds — tā bieži ir arī iespēja.

Lai gan tirgus nestabilitāte var likt justies nedroši, tieši šādos laikos tiek pieņemti lēmumi, kas nosaka ilgtermiņa panākumus. Investēšana ekonomikas nenoteiktības periodā prasa vairāk nekā tikai finanšu zināšanas — tā prasa psiholoģisku noturību, disciplīnu un ilgtermiņa domāšanu.

Neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis investors vai tikai sāc veidot savu portfeli, svarīgākais ir saprast, ka nenoteiktība tirgū ir dabiska parādība, nevis signāls, lai pamestu investīcijas. Tā vietā jāizvēlas pareizās stratēģijas, kas palīdz saglabāt stabilitāti un izmantot izmaiņas savā labā.

Ekonomiskā cikla izpratne – pirmais solis stabilitātei

Pirms sākt veidot jebkādu stratēģiju, ir būtiski saprast, kā darbojas ekonomikas cikli. Katrs cikls sastāv no četriem posmiem: izaugsme, augšupeja, lejupslīde un atveseļošanās. Šie posmi atkārtojas, un katrā no tiem darbojas dažādi tirgus mehānismi.

  • Izaugsmes posmā uzņēmumu peļņa palielinās, patērētāji vairāk tērē, un tirgus cenas kāpj.
  • Augšupejas posmā investoru optimisms sasniedz maksimumu, taču parasti šajā laikā parādās pirmās pārkaršanas pazīmes — aug inflācija un procentu likmes.
  • Lejupslīdes posmā notiek korekcija — uzņēmumu ienākumi samazinās, investori kļūst piesardzīgi, un tirgus var krist.
  • Atveseļošanās posmā ekonomika stabilizējas, valdības un centrālās bankas veicina izaugsmi, un tirgus atkal sāk kāpt.

Izpratne par to, kurā cikla posmā pašlaik atrodas ekonomika, palīdz investoram pieņemt pārdomātus lēmumus — piemēram, samazināt riskantos aktīvus recesijas laikā vai palielināt ieguldījumus izaugsmes fāzē.

Portfeļa diversifikācija – drošības pamats

Viena no efektīvākajām stratēģijām nenoteiktos laikos ir diversifikācija. Tā nozīmē ieguldījumu sadalīšanu dažādos aktīvos un reģionos, lai mazinātu risku. Ja viena nozare piedzīvo kritumu, citas var saglabāt vai pat palielināt vērtību.

Klasisks piemērs ir sadalījums starp akcijām, obligācijām, nekustamo īpašumu un naudas ekvivalentiem.

  • Akcijas sniedz potenciāli lielāku peļņu ilgtermiņā, bet ir svārstīgākas.
  • Obligācijas piedāvā stabilākus ienākumus un darbojas kā aizsardzība pret tirgus kritumiem.
  • Nekustamais īpašums bieži saglabā vērtību inflācijas apstākļos.
  • Naudas uzkrājumi sniedz likviditāti, kad parādās jaunas iespējas.

Diversifikācija nav tikai teorētisks princips – tā ir praktiska aizsardzība pret neparedzamām situācijām. Pat neliels portfeļa līdzsvars starp riska un drošiem aktīviem var būtiski samazināt zaudējumus krīzes laikā.

Turklāt diversifikācija jāpiemēro ne tikai aktīvu veidos, bet arī ģeogrāfiski. Ieguldījumi dažādos reģionos palīdz mazināt risku, ko rada ekonomiskie satricinājumi vienā konkrētā valstī.

Aizsardzības sektori – stabilitāte, kad tirgus krītas

Ne visas nozares reaģē vienādi uz ekonomikas svārstībām. Pastāv tā sauktie aizsardzības sektori, kas saglabā stabilitāti arī krīzes laikā. Šajos sektoros pieprasījums parasti saglabājas, jo cilvēki turpina izmantot konkrētus produktus neatkarīgi no ekonomikas stāvokļa.

Pie aizsardzības sektoriem pieder:

  • Veselības aprūpe – cilvēkiem medicīnas pakalpojumi ir nepieciešami jebkuros apstākļos.
  • Pārtikas un pirmās nepieciešamības preces – pieprasījums saglabājas pat ekonomikas lejupslīdes laikā.
  • Enerģētika un komunālie pakalpojumi – neatkarīgi no ekonomiskās situācijas cilvēkiem nepieciešama elektrība, apkure un ūdens.

Investori, kas daļu sava portfeļa novirza šiem sektoriem, bieži redz mazākus zaudējumus tirgus krituma laikā. Šie uzņēmumi nodrošina stabilus ienākumus un bieži izmaksā regulāras dividendes, kas palīdz saglabāt naudas plūsmu arī grūtākos laikos.

Naudas plūsma un likviditāte – elastības saglabāšana

Nenoteiktos laikos ļoti svarīgi ir saglabāt likviditāti — iespēju ātri pārvērst ieguldījumus naudā. Tas nenozīmē, ka visa nauda jāglabā kontā, taču daļa portfeļa jābūt viegli pieejamai.

Investori bieži kļūdās, ieguldot visus līdzekļus ilgtermiņa aktīvos, kas krīzes laikā var zaudēt vērtību un kļūt grūti pārdodami. Tāpēc ieteicams veidot “drošības spilvenu” – uzkrājumu, kas spēj segt vismaz 3–6 mēnešu izdevumus.

Likviditāte nodrošina arī iespēju izmantot jaunas iespējas. Kad tirgus krītas, daudzi aktīvi kļūst lētāki, un tie, kam ir brīvi līdzekļi, var ieguldīt izdevīgāk. Kā saka pieredzējuši investori: “Nauda krīzes laikā ir karalis.”

Emociju kontrole – lielākais investora izaicinājums

Ekonomiskās krīzes laikā lielākā problēma nav pats tirgus, bet investoru emocijas. Bailes no zaudējumiem bieži liek pieņemt pārsteidzīgus lēmumus — pārdot aktīvus, kad cenas ir zemas, vai ieguldīt pārlieku agresīvi, kad tirgus sāk atgūties.

Lai izvairītos no emocionāliem lēmumiem, nepieciešams plāns. Skaidri definēti mērķi un ieguldījumu horizonts palīdz saglabāt mieru. Ja investors zina, ka viņa mērķis ir ilgtermiņa peļņa (piemēram, 10–20 gadu laikā), īstermiņa svārstības kļūst mazāk biedējošas.

Svarīgi arī izvairīties no pārāk biežas portfeļa pārskatīšanas. Tirgus svārstības ir normālas, un to vērošana katru dienu rada tikai stresu. Disciplīna un pacietība bieži ir daudz ienesīgākas nekā nemitīga “reaģēšana uz troksni”.

Dolāru vidējo izmaksu stratēģija (DCA) – ieguldīšana soli pa solim

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā investēt nenoteiktības apstākļos, ir dolāru vidējo izmaksu stratēģija (Dollar-Cost Averaging jeb DCA). Tā nozīmē regulāru ieguldīšanu noteiktā summā, neatkarīgi no tirgus cenas.

Piemēram, investors katru mēnesi iegulda 200 eiro izvēlētā fondā vai ETF. Kad cenas ir augstas, viņš nopērk mazāk akciju; kad cenas krītas, viņš nopērk vairāk. Ilgtermiņā šī pieeja izlīdzina iegādes izmaksas un samazina risku ieguldīt “nepareizajā brīdī”.

DCA stratēģija ir īpaši piemērota nestabilos periodos, jo tā novērš nepieciešamību laicīgi “noķert tirgu”. Tā palīdz saglabāt disciplīnu un pārliecību, ka tirgus svārstības galu galā izlīdzināsies.

Zelta un citu drošo aktīvu nozīme

Kad ekonomika kļūst nestabila, daudzi investori meklē drošos patvērumus — aktīvus, kas saglabā vērtību neatkarīgi no tirgus cikliem. Vēsturiski šādu lomu ieņem zelts, sudrabs un citi dārgmetāli.

Zelts bieži kalpo kā aizsardzība pret inflāciju un valūtas svārstībām. Tas gan nesniedz procentu ienākumus, taču saglabā pirktspēju, kad naudas vērtība krītas. Daudzi eksperti iesaka 5–10% no portfeļa turēt zeltā vai līdzīgos aktīvos.

Citi alternatīvi droši ieguldījumi ir valsts obligācijas vai augstas kvalitātes korporatīvās obligācijas. Šie instrumenti piedāvā zemāku atdevi, bet lielāku stabilitāti. Galvenais ir līdzsvars — pārāk liels koncentrējums drošos aktīvos samazina peļņas potenciālu, taču neliels īpatsvars var būtiski mazināt risku.

Fokusēšanās uz kvalitāti un vērtību

Nenoteiktības laikos investoriem jāpievērš uzmanība kvalitātes un vērtības uzņēmumiem. Tie ir uzņēmumi ar spēcīgām bilancēm, stabilu naudas plūsmu un ilgtspējīgu biznesa modeli.

Uzņēmumi, kas regulāri izmaksā dividendes un saglabā zemu parādu līmeni, parasti labāk iztur ekonomiskās krīzes. Šādi uzņēmumi var nebūt visstraujāk augošie, taču tie nodrošina stabilitāti un aizsardzību ilgtermiņā.

Investoriem ieteicams analizēt pamatvērtības — peļņas attiecību pret cenu (P/E ratio), parāda attiecību pret kapitālu un naudas plūsmas rādītājus. Šie dati palīdz saprast, vai uzņēmums spēs izturēt ekonomiskos satricinājumus.

Psiholoģiskā noturība un ilgtermiņa skatījums

Investēšana ekonomiskās nenoteiktības laikā ir ne tikai finanšu, bet arī emocionāla spēle. Panākumus nosaka spēja saglabāt mieru, kad citi rīkojas impulsīvi.

Kā pierādījusi vēsture, tirgi vienmēr atgūstas. Pēc katras krīzes seko izaugsme, un tie, kas saglabāja ieguldījumus, parasti gūst ievērojamu peļņu. Galvenais ir neļaut bailēm noteikt rīcību — jo lielākie zaudējumi bieži rodas nevis no tirgus krituma, bet no pārsteidzīgas reakcijas.

Praktiski soļi stabila portfeļa izveidei

Kad ekonomika kļūst nestabila, investoriem svarīgi saglabāt ne tikai peļņu, bet arī kontroli pār risku. Tas nozīmē izveidot portfeli, kas spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem, nevis paļauties uz vienu konkrētu aktīvu vai nozari. Šāds līdzsvars tiek panākts ar rūpīgu plānošanu, ilgtermiņa domāšanu un konsekventu stratēģijas ievērošanu.

Pirmais solis ir skaidra mērķu definēšana. Investors nedrīkst ieguldīt haotiski — ir jāzina, kādam nolūkam tiek veidots portfelis. Vai tas ir uzkrājums pensijai, finanšu drošības spilvens vai ienākumu avots nākotnē? Katrā no šiem gadījumiem riska pieeja būs atšķirīga. Ilgtermiņa mērķiem var atļauties vairāk risku, bet īstermiņa vajadzībām jāizvēlas konservatīvāki instrumenti.

Otrais solis ir sabalanse starp riska un drošajiem aktīviem. Lielāko daļu peļņas potenciāla nodrošina akcijas, taču stabilitāti – obligācijas, zelts un naudas uzkrājumi. Piemēram, populāra pieeja ir t.s. “60/40 stratēģija”, kur 60% portfeļa tiek ieguldīti akcijās un 40% obligācijās. Šī proporcija nav statiska – to var pielāgot, atkarībā no tirgus situācijas un investora vecuma vai riska tolerances.

Riska pārvaldības nozīme

Riska pārvaldība nenozīmē izvairīšanos no riska — tā nozīmē zināt, cik daudz risku vari atļauties. Pirmais princips ir izvairīties no pārmērīgas koncentrācijas vienā aktīvā vai nozarē. Ja liela daļa portfeļa ir ieguldīta, piemēram, tehnoloģiju uzņēmumos, tirgus korekcija šajā nozarē var izraisīt ievērojamus zaudējumus.

Lai mazinātu šo risku, ieteicams izmantot vairāku aktīvu klašu kombināciju – akcijas, obligācijas, preces, nekustamo īpašumu un ETF fondus. Dažādi aktīvi reaģē atšķirīgi uz ekonomikas izmaiņām: kad akciju cenas krītas, obligācijas bieži saglabā vērtību vai pat pieaug.

Svarīga daļa riska pārvaldībā ir arī regulāra portfeļa līdzsvarošana. Tas nozīmē periodiski pārskatīt ieguldījumu sadalījumu un pielāgot to sākotnējai proporcijai. Piemēram, ja akciju vērtība pieaug un tās kļūst par pārāk lielu portfeļa daļu, daļu no tām var pārdot un ieguldīt drošākos aktīvos. Tas palīdz saglabāt līdzsvaru starp peļņu un drošību.

Koncentrēšanās uz ilgtspējīgiem uzņēmumiem

Krīzes laikā īpaši vērtīgi ir uzņēmumi ar spēcīgu finanšu struktūru un ilgtspējīgu biznesa modeli. Tie ir uzņēmumi, kas spēj izdzīvot pat tad, kad tirgus piedzīvo spiedienu. Parasti tie darbojas nozarēs ar stabilu pieprasījumu un spēj pielāgot izmaksas, saglabājot peļņu.

Šādi uzņēmumi parasti raksturojas ar:

  • zemu parādu līmeni;
  • pozitīvu naudas plūsmu;
  • konsekventu dividenžu izmaksu;
  • diversificētu ienākumu avotu;
  • vadību ar pieredzi krīžu pārvarēšanā.

Baltijas tirgū šādu uzņēmumu piemērs ir enerģētikas un infrastruktūras sektors, kur pieprasījums saglabājas pat ekonomikas lejupslīdes laikā. Arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar pamatpakalpojumiem, piemēram, pārtikas ražošanu vai komunālajiem resursiem, bieži saglabā stabilitāti.

Investoriem ieteicams analizēt uzņēmumu ESG (Environmental, Social, Governance) rādītājus. Ilgtspējīgi uzņēmumi biežāk demonstrē stabilitāti un spēj noturēt peļņu pat nenoteiktos apstākļos, jo tie ir gatavi ilgtermiņa pārmaiņām un rīkojas atbildīgi pret saviem resursiem.

Inflācijas apstākļos piemērotas stratēģijas

Kad inflācija pieaug, naudas vērtība samazinās, un tas ietekmē gan patērētājus, gan investorus. Šādā situācijā jāmeklē aktīvi, kas spēj saglabāt pirktspēju. Vēsturiski labākie aizsardzības instrumenti pret inflāciju ir:

  1. Akcijas, jo uzņēmumi var pielāgot cenas un saglabāt peļņu.
  2. Reālie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums un preces (piemēram, metāli vai energoresursi).
  3. Inflācijai piesaistītās obligācijas, kur kupons un pamatsumma pielāgojas inflācijas līmenim.
  4. Zelts un citi dārgmetāli, kas tradicionāli kalpo kā vērtības uzkrāšanas līdzeklis.

Inflācijas laikos svarīgi arī pārskatīt uzkrājumu proporciju. Nauda, kas glabājas kontā, zaudē vērtību, tāpēc tā jāizmanto aktīviem ieguldījumiem vai jānovirza uz produktiem ar augstāku atdevi.

Baltijas tirgus perspektīvas nenoteiktības apstākļos

Baltijas valstis pēdējos gados ir pierādījušas noturību pret globāliem satricinājumiem. Tirgus ir mazāks un konservatīvāks, taču tas arī nozīmē, ka svārstības bieži ir mazāk asas nekā lielajās biržās.

Enerģētikas un telekomunikāciju uzņēmumi saglabā stabilitāti, savukārt banku sektors piedāvā labas dividendes un konservatīvu peļņu. Baltijas biržas ir arī pazīstamas ar caurspīdīgumu un salīdzinoši zemu parāda līmeni uzņēmumu bilancēs.

Investoriem, kas meklē stabilu ienākumu, Baltijas tirgus var būt interesants, jo daudzi uzņēmumi regulāri izmaksā dividendes. Pat ja akciju cenas svārstās, dividenžu ienākumi sniedz drošības sajūtu un kompensē īstermiņa zaudējumus.

Turklāt Baltijā arvien populārākas kļūst zaļās investīcijas — uzņēmumi, kas attīsta atjaunojamos energoresursus un videi draudzīgus risinājumus. Šie sektori ir saistīti ar ilgtermiņa ES fondu atbalstu, tāpēc tiem ir stabila attīstības perspektīva arī neskaidros laikos.

Uzvedības finanšu principi: kā saglabāt mieru tirgus svārstību laikā

Investēšana nenoteiktībā nav tikai finanšu analīzes jautājums — tā ir arī psiholoģiska disciplīna. Uzvedības finanses parāda, ka cilvēki bieži pieņem neracionālus lēmumus, kad viņus vada bailes vai eiforija.

Lai to novērstu, jāievēro trīs pamatprincipi:

  1. Neļauj emocijām dominēt pār stratēģiju. Ja portfelis ir veidots ar ilgtermiņa mērķi, īstermiņa kritumi nav iemesls panikai.
  2. Izvairies no masu efekta. Tas, ka “visi pārdod”, nenozīmē, ka tas ir pareizais solis. Daudzos gadījumos šādi brīži rada tieši labākās pirkšanas iespējas.
  3. Seko savai stratēģijai, nevis tirgus troksnim. Konsekvence ilgtermiņā sniedz labākus rezultātus nekā impulsīva rīcība.

Investors, kas saglabā mieru, bieži kļūst par ieguvēju brīdī, kad citi padodas panikai.

Ilgtermiņa domāšana – ceļš uz stabilitāti

Ekonomiskā nenoteiktība ir īslaicīga, bet investīciju mērķi parasti ir ilgtermiņa. Tāpēc investoriem jāuzdod sev jautājums: vai šodienas notikumi patiešām mainīs manu mērķi pēc 10 vai 20 gadiem? Lielākoties atbilde ir nē.

Tirgus kritumi, cikli un krīzes vienmēr bijuši daļa no investīciju realitātes. Taču vēsture rāda, ka tie, kas paliek tirgū, nevis mēģina to “noķert”, ilgtermiņā gūst labākus rezultātus.

Turklāt ilgtermiņa stratēģija ļauj izmantot procentu uz procentiem efektu (compound interest). Pat nelielas atdeves, kas tiek reinvestētas gadu no gada, var radīt ievērojamu kapitālu nākotnē.

Tehnoloģiju un datu izmantošana investīciju pārvaldībā

Mūsdienās investoriem pieejami rīki, kas agrāk bija tikai profesionāļiem — automatizētas ieguldīšanas platformas, datu analīze un robo-advisors. Šīs tehnoloģijas palīdz pārvaldīt portfeli objektīvi, balstoties uz algoritmiem, nevis emocijām.

Automatizētas platformas regulāri līdzsvaro portfeli, samazina izmaksas un piedāvā piekļuvi globālajiem tirgiem. Tās īpaši noderīgas investoriem, kas vēlas saglabāt disciplīnu nenoteiktos laikos, jo sistēma ievēro stratēģiju neatkarīgi no tirgus svārstībām.

Tāpat vērts izmantot datu analīzi, lai sekotu makroekonomiskajiem indikatoriem — inflācijai, bezdarba līmenim, procentu likmēm. Šie rādītāji palīdz saprast, kurā cikla posmā atrodas ekonomika un kad varētu būt piemērots brīdis pārvērtēt ieguldījumus.

Iespējas krīzes laikā – “pretēji pūlim”

Vēsture pierāda, ka lielākās peļņas iespējas rodas tieši tad, kad tirgus šķiet visdrūmākais. Krīzes laikā daudzi investori pārdod aktīvus, kas zaudējuši vērtību, taču pieredzējušie investori izmanto šos brīžus, lai pirktu kvalitatīvus uzņēmumus ar atlaidēm.

Tā sauktā “contrarian investing” pieeja — investēt pretēji pūļa tendencēm — prasa drosmi un pārliecību, bet ilgtermiņā bieži atmaksājas. Lai to īstenotu, nepieciešama rūpīga analīze un izpratne par to, kādi uzņēmumi spēs atgūties visātrāk.

Piemēram, pēc 2008. gada finanšu krīzes investori, kas ieguldīja tehnoloģiju uzņēmumos, dažu gadu laikā guva ievērojamu peļņu. Līdzīga situācija bija pēc COVID-19 krīzes — uzņēmumi ar digitāliem risinājumiem atguvās daudz ātrāk nekā tradicionālās industrijas.

Noslēgumā

Investēšana ekonomikas nenoteiktības laikā nav par bailēm vai risku izvairīšanos — tā ir par pielāgošanos. Tirgus vienmēr mainās, bet stratēģiska, disciplinēta pieeja ļauj saglabāt kontroli un izmantot pārmaiņas savā labā.

Galvenie principi paliek nemainīgi: diversificē portfeli, koncentrējies uz kvalitāti, saglabā likviditāti, izvairies no emocionāliem lēmumiem un domā ilgtermiņā. Nenoteiktība ir īslaicīga, bet ieguldījumi nākotnē ir ilgstoši.

Tie, kas saglabā mieru, kad citi zaudē pārliecību, kļūst par ieguvējiem nākamajā izaugsmes posmā. Jo galu galā — investīciju pasaulē lielākais risks nav tirgus kritums, bet gan neinvestēšana vispār.